28.7.2017   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 198/1

(1)

Savienība ir apņēmusies veidot Enerģētikas savienību ar tālredzīgu klimata politiku. Energoefektivitāte ir būtisks elements Savienības klimata un enerģētikas politikas satvarā laikposmam līdz 2030. gadam un svarīgs nosacījums enerģijas pieprasījuma ierobežošanai.

(2)

Energomarķējums dod klientiem iespēju veikt apzinātu izvēli, pamatojoties uz energopatēriņu ietekmējošu ražojumu enerģijas patēriņu. Informācija par efektīviem un ilgtspējīgiem energopatēriņu ietekmējošiem ražojumiem būtiski veicina enerģijas ietaupījumus un palīdz samazināt rēķinus par patērēto enerģiju, vienlaikus veicinot inovāciju un investīcijas energoefektīvāku ražojumu izgatavošanā. Energopatēriņu ietekmējošu ražojumu efektivitātes uzlabošana, ļaujot klientiem veikt apzinātu izvēli un saskaņojot ar to saistītās prasības Savienības līmenī, dod labumu arī ražotājiem, rūpniecībai un Savienības ekonomikai kopumā.

(3)

Komisija ir pārskatījusi Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2010/30/ES (3) efektivitāti un konstatējusi, ka ir jāatjaunina energomarķējuma satvars, lai uzlabotu tā efektivitāti.

(4)

Ir lietderīgi Direktīvu 2010/30/ES aizstāt ar regulu, kuras darbības joma būtībā ir tāda pati, bet ar kuru tiek mainīti un pilnveidoti daži tās noteikumi nolūkā precizēt un atjaunināt to saturu, ņemot vērā tehnoloģisko progresu, kas pēdējos gados sasniegts ražojumu energoefektivitātes jomā. Tā kā pasažieru vai preču transportlīdzekļu enerģijas patēriņu tieši un netieši regulē ar citiem Savienības tiesību aktiem un politiku, ir lietderīgi tos arī turpmāk izslēgt no šīs regulas darbības jomas; minētā izslēgšana attiecas arī uz transportlīdzekļiem ar motoru, kas to darbības laikā nemaina atrašanās vietu, piemēram, liftiem, eskalatoriem un lentes transportieriem.

(5)

Ir lietderīgi precizēt, ka visiem ražojumiem, kas Savienības tirgū laisti pirmoreiz, tostarp importētiem lietotiem ražojumiem, būtu jāietilpst šīs regulas darbības jomā. Tomēr nebūtu jāietver ražojumi, ko Savienības tirgū dara pieejamus otro vai vēl kādu reizi.

(6)

Regula ir piemērots juridiskais instruments, jo ar to nosaka skaidrus un sīki izstrādātus noteikumus, kas nepieļauj atšķirīgu transponēšanu dalībvalstīs un līdz ar to nodrošina lielāku saskaņotības pakāpi Savienībā. Saskaņots tiesiskais regulējums Savienības, nevis dalībvalstu līmenī, samazina izmaksas ražotājiem, nodrošina vienlīdzīgus konkurences apstākļus un nodrošina preču brīvu apriti iekšējā tirgū.

(7)

Enerģijas pieprasījuma ierobežošana ir atzīta par vienu no galvenajiem pasākumiem Eiropas enerģētiskās drošības stratēģijā, kas izklāstīta Komisijas 2014. gada 28. maija paziņojumā. Enerģētikas savienības pamatstratēģijā, kas izklāstīta Komisijas 2015. gada 25. februāra paziņojumā, likts vēl lielāks uzsvars uz principu “energoefektivitāte pirmajā vietā” un uz nepieciešamību pilnībā īstenot esošos Savienības tiesību aktus enerģētikas jomā. Enerģētikas savienības pamatstratēģijas ceļvedī, kas izklāstīts minētajā paziņojumā, ir paredzēts, ka 2015. gadā jāpārskata ražojumu energoefektivitātes regulējums. Ar šo regulu tiks uzlabots energomarķējuma tiesiskais un izpildes regulējums.

(8)

Energopatēriņu ietekmējošu ražojumu efektivitātes uzlabošana, ļaujot klientiem veikt apzinātu izvēli, nāk par labu Savienības ekonomikai, mazina pieprasījumu pēc enerģijas un ļauj klientiem ietaupīt naudu par patērētās enerģijas rēķiniem, veicina inovāciju un investīcijas energoefektivitātē un ļauj nozarēm, kas izstrādā un ražo visenergoefektīvākos ražojumus, iegūt konkurences priekšrocības. Tā sekmē Savienības 2020. un 2030. gadam izvirzīto energoefektivitātes mērķu, kā arī Savienības vides un klimata pārmaiņu jomas mērķu sasniegšanu. Turklāt tās mērķis ir arī pozitīvi ietekmēt energopatēriņu ietekmējošu ražojumu un to daļu ekoloģiskos raksturlielumus, tostarp ar enerģiju nesaistītu resursu izmantošanu.

(9)

Ar šo regulu veicina tādu energoviedu ražojumu izstrādi, to atzīšanu klientu vidū un ieviešanu tirgū, kurus var aktivizēt, lai tie mijiedarbotos ar citām ierīcēm un sistēmām, tostarp ar pašu energotīklu, nolūkā uzlabot energoefektivitāti vai atjaunojamās enerģijas izmantošanu, samazināt enerģijas patēriņu un sekmēt Savienības rūpniecības inovāciju.

(10)

Precīzas, būtiskas un salīdzināmas informācijas sniegšana par energopatēriņu ietekmējošu ražojumu specifisko enerģijas patēriņu atvieglo klienta izvēli par labu ražojumiem, kas lietošanas laikā patērē mazāk enerģijas un citu svarīgu resursu. Standartizēts, obligāts energopatēriņu ietekmējošu ražojumu marķējums ir efektīvs līdzeklis, ar kuru potenciālajiem klientiem sniegt salīdzināmu informāciju par energopatēriņu ietekmējošu ražojumu energoefektivitāti. Marķējums būtu jāpapildina ar ražojuma informācijas lapu. Marķējumam vajadzētu būt viegli atpazīstamam, vienkāršam un kodolīgam. Minētajā nolūkā pašreizējā marķējuma krāsu skala (no tumši zaļas līdz sarkanai krāsai) būtu jāsaglabā kā pamats klientu informēšanai par ražojumu energoefektivitāti. Lai klientiem, kas meklē iespējas ietaupīt enerģiju un izmaksas, marķējums būtu reāli lietderīgs, marķējuma skalas pakāpēm būtu jāatbilst būtiskiem klientu enerģijas un izmaksu ietaupījumiem. Vairākumam ražojumu grupu marķējumā papildus marķējuma skalai vajadzības gadījumā būtu jānorāda arī absolūtais enerģijas patēriņš, lai dotu klientiem iespēju paredzēt savas izvēles tiešo ietekmi uz rēķiniem par patērēto enerģiju. Taču šo informāciju nav iespējams sniegt attiecībā uz energopatēriņu ietekmējošiem ražojumiem, kas paši nepatērē enerģiju.

(11)

Ir pierādījies, ka klientiem izmaksu ziņā efektīva ir klasifikācija, kurā izmantoti burti no A līdz G. Tiek paredzēts, ka vienota piemērošana visām ražojumu grupām uzlabos pārredzamību un izpratni klientu vidū. Situācijās, kad ekodizaina pasākumu dēļ, kas veikti, ievērojot Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2009/125/EK (4), uz ražojumiem vairs nevar attiecināt “E”, “F” vai “G” klasi, minētās klases tomēr būtu jāattēlo uz marķējuma pelēkā krāsā. Pienācīgi pamatotos izņēmuma gadījumos, piemēram, kad netiek panākti pietiekami ietaupījumi visā septiņu klašu spektrā, marķējumā vajadzētu būt iespējamam attēlot mazāku klašu skaitu nekā parastajā skalā no A līdz G. Tādos gadījumos marķējuma skala no tumši zaļas līdz sarkanai krāsai būtu jāsaglabā atlikušajām klasēm un tā būtu jāpiemēro tikai jauniem ražojumiem, kas laisti tirgū vai nodoti ekspluatācijā.

(12)

Kad piegādātājs laiž tirgū ražojumu, katrai ražojuma vienībai būtu jāpievieno attiecīgā deleģētā akta prasībām atbilstošs marķējums papīra formātā. Attiecīgajā deleģētajā aktā būtu jāizklāsta visefektīvākais marķējumu izvietošanas veids, ņemot vērā ietekmi uz klientiem, piegādātājiem un tirgotājiem, un varētu paredzēt, ka marķējumu uzdrukā uz ražojuma iepakojuma. Tirgotājam būtu piegādāto marķējumu kopā ar ražojuma vienību jāizvieto tā, kā to paredz attiecīgais deleģētais akts. Norādītajam marķējumam vajadzētu būt skaidri redzamam un identificējamam kā marķējumam, kas pieder pie attiecīgā ražojuma, arī tad, ja klients neizlasa zīmola nosaukumu un modeļa numuru uz marķējuma, un tam vajadzētu piesaistīt klienta uzmanību, kad tas apskata izstādīto ražojumu.

(13)

Neskarot piegādātāja pienākumu kopā ar katru ražojuma vienību sniegt drukātu marķējumu, digitālās tehnoloģijas sasniegumiem varētu ļaut papildus drukātajam energomarķējumam izmantot elektronisku marķējumu. Tirgotājam arī vajadzētu būt iespējamam ražojuma informācijas lapu lejupielādēt ražojuma datubāzē.

(14)

Kad nav praktiski iespējams izvietot energomarķējumu, piemēram, dažu veidu tālpārdošanā, vizuālos reklāmas materiālos un tehniskos reklāmizdevumos, potenciālajiem klientiem būtu jāsniedz informācija vismaz par ražojuma energoklasi un marķējumā norādīto efektivitātes klašu diapazonu.

(15)

Ražotāji reaģē uz energomarķējumu, izstrādājot un laižot tirgū aizvien efektīvākus ražojumus. Paralēli tie cenšas pārtraukt mazāk efektīvu ražojumu izgatavošanu, un tam par stimulu kalpo Savienības tiesību akti ekodizaina jomā. Pateicoties šai tehnoloģiju attīstībai, vairums ražojumu modeļu pieder pie energomarķējuma augstākajām klasēm. Lai klienti varētu ražojumus pienācīgi salīdzināt, var būt nepieciešama ražojumu sīkāka diferencēšana un līdz ar to marķējuma skalas atjaunināšana. Tāpēc šajā regulā būtu jānosaka sīki izstrādāta marķējuma skalas atjaunināšanas kārtība, lai piegādātājiem un tirgotājiem sniegtu pēc iespējas lielāku juridisko noteiktību.

(16)

Vairākiem marķējumiem, kas izveidoti ar deleģētiem aktiem, kuri pieņemti, ievērojot Direktīvu 2010/30/ES, ražojumi ir pieejami tikai vai galvenokārt augstākajās klasēs. Tas samazina marķējumu efektivitāti. Klasēm uz esošajiem marķējumiem atkarībā no ražojuma grupas ir dažādas skalas, kur augstākā klase var būt starp A un A+++ klasi. Tā rezultātā, ja klienti salīdzina marķējumus dažādās ražojumu grupās, viņi varētu tikt vedināti uzskatīt, ka attiecīgajam marķējumam pastāv energoefektivitātes klases, kas ir labākas norādītajām. Lai izvairītos no šādiem potenciāliem pārpratumiem, ir lietderīgi kā pirmo soli veikt esošo marķējumu skalas sākotnēju atjaunināšanu, lai nodrošinātu viendabīgu skalu no A līdz G trim ražojumu kategorijām saskaņā ar šo regulu.

(17)

Telpu sildītāju un ūdenssildītāju energomarķējums tika ieviests tikai nesen, un šādu ražojumu grupu tehnoloģiskā progresa temps ir relatīvi lēns. Pašreizējā marķējuma shēma skaidri nošķir konvencionālās fosilā kurināmā tehnoloģijas, kuras labākajā gadījumā ir A klasē, no tehnoloģijām, kuras izmanto atjaunojamo enerģiju, bet kuras bieži vien ir ievērojami dārgākas un kurām ir paredzētas A+, A++ un A+++ klases. Ievērojamus enerģijas ietaupījumus jau var sasniegt ar visefektīvākajām fosilā kurināmā tehnoloģijām, kuras būtu lietderīgi turpināt popularizēt kā A klases tehnoloģijas. Tā kā telpu sildītāju un ūdenssildītāju ražojumu tirgus, visticamāk, lēnām pāries vairāk uz atjaunojamo energoresursu tehnoloģijām, ir lietderīgi minētajiem ražojumiem marķējuma skalas atjaunināt vēlāk.

(18)

Pēc sākotnējās skalas atjaunināšanas turpmākas atjaunināšanas biežums būtu jānosaka kā atsauce uz procentuālo daļu no pārdotajiem ražojumiem augstākajās klasēs. Pēc tam atjaunināšanā būtu jāņem vērā tehnoloģiskā progresa ātrums un tas, ka nebūtu pārmērīgi jāapgrūtina piegādātāji un tirgotāji, jo īpaši mazie uzņēmumi. Tāpēc atjaunināšanas biežumam būtu vēlams aptuveni 10 gadu intervāls. Marķējumā ar atjauninātu skalu augstākā klase būtu jāatstāj tukša, lai veicinātu tehnoloģisko progresu, nodrošinātu regulējuma stabilitāti, ierobežotu skalas atjaunināšanas biežumu un pavērtu iespējas arvien efektīvāku ražojumu izstrādāšanai un atzīšanai. Izņēmuma gadījumos, kad tiek paredzēta straujāka tehnoloģiju attīstība, no jauna pārskatītas skalas marķējuma ieviešanas brīdī nevienam ražojumam nebūtu jātiek klasificētam divās augstākajās klasēs.

(19)

Pirms skalas atjaunināšanas Komisijai būtu jāveic atbilstoša priekšizpēte.

(20)

Kad ražojumu grupas marķējuma skala tiek atjaunināta, marķējumi uz attiecīgajiem ražojumiem, kas izstādīti veikalos, būtu jānomaina īsā laikposmā, lai nemulsinātu klientus, kā arī būtu jārīko atbilstošas patērētāju informēšanas kampaņas, kurās tiktu skaidri norādīts, ka ir ieviesta jauna marķējuma versija.

(21)

Ja marķējuma skala ir atjaunināta, piegādātājiem noteiktu laikposmu tirgotājiem būtu jānodrošina gan esošās, gan atjauninātās marķējumu skalas. Izstādītu (tostarp internetā izstādītu) ražojumu esošā marķējuma nomaiņa uz marķējumu ar atjauninātu skalu būtu jāveic, cik iespējams, drīz pēc dienas, kas par nomaiņas dienu noteikta deleģētajā aktā par marķējumu ar atjauninātu skalu. Tirgotājiem marķējums ar atjauninātu skalu nebūtu jāizstāda pirms nomaiņas dienas.

(22)

Ir jāparedz skaidra un samērīga pienākumu sadale atbilstīgi katra ekonomikas dalībnieka uzdevumiem piegādes un izplatīšanas procesā. Ekonomikas dalībniekiem vajadzētu būt atbildīgiem par noteikumu ievērošanu, ņemot vērā to attiecīgos uzdevumus piegādes ķēdē, un būtu jānodrošina, ka tie dara tirgū pieejamus tikai tādus ražojumus, kas atbilst šai regulai un saskaņā ar to pieņemtajiem deleģētajiem aktiem.

(23)

Lai saglabātu klientu uzticēšanos energomarķējumam, nebūtu jāatļauj uz energopatēriņu ietekmējošiem ražojumiem un energopatēriņu neietekmējošiem ražojumiem izmantot citus marķējumus, kas atdarina energomarķējumu. Ja uz šādiem ražojumiem neattiecas deleģētie akti, dalībvalstīm vajadzētu būt iespējai saglabāt vai ieviest jaunas valsts shēmas šādu ražojumu marķēšanai. Tāpat tā paša iemesla dēļ nebūtu jāatļauj tādu papildu marķējumu, zīmju, simbolu vai uzrakstu izmantošana, kuri klientus varētu maldināt vai mulsināt par attiecīgā ražojuma enerģijas patēriņu. Par maldinošiem vai mulsinošiem nebūtu jāuzskata saskaņā ar Savienības tiesību aktiem paredzētie marķējumi, piemēram, riepu marķēšana, kas attiecas uz degvielas patēriņa efektivitāti un citiem ar vidi saistītiem parametriem, kā arī papildu marķējumi, piemēram, ES Energy Star un ES ekomarķējums.

(24)

Klientiem arvien biežāk tiek piedāvāti viņu ražojumu programmatūras vai aparātprogrammatūras atjauninājumi, kas pieejami pēc ražojumu laišanas tirgū un nodošanas ekspluatācijā. Kaut arī šādi atjauninājumi parasti ir paredzēti, lai uzlabotu ražojuma raksturlielumus, tie var arī ietekmēt uz energomarķējuma norādīto energoefektivitāti un citus ražojuma parametrus. Ja minētās izmaiņas nevēlami ietekmē uz marķējuma norādīto, klienti būtu jāinformē par šīm izmaiņām un būtu jādod viņiem iespēja atjauninājumu pieņemt vai noraidīt.

(25)

Lai nodrošinātu juridisko noteiktību, ir jāprecizē, ka Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 765/2008 (5) paredzētie noteikumi par Savienības tirgus uzraudzību un Savienības tirgū ienākošo produktu kontroli attiecas uz energopatēriņu ietekmējošiem ražojumiem. Paturot prātā preču brīvas aprites principu, ir ļoti svarīgi, lai dalībvalstu tirgus uzraudzības iestādes savā starpā efektīvi sadarbotos. Šāda sadarbība energomarķējuma jomā būtu jāpastiprina ar Komisijas atbalstu Administratīvās sadarbības grupām (AdCo) ekodizaina un energomarķējuma jautājumos.

(26)

Komisijas priekšlikumā jaunai regulai par ražojumu tirgus uzraudzību ir iekļauti noteikumi, kas paredzēti Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 765/2008 un Direktīvā 2001/95/EK (6) un vairākos nozarēm specifiskos Savienības saskaņošanas leģislatīvajos aktos. Minētais priekšlikums ietver Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumā Nr. 768/2008/EK (7) paredzētos noteikumus par drošības klauzulām, kas būtu piemērojami visiem Savienības saskaņošanas leģislatīvajiem aktiem. Kamēr likumdevēji vēl izskata jauno regulu, ir lietderīgi atsaukties uz Regulu (EK) Nr. 765/2008 un iekļaut drošības klauzulas šajā regulā.

(27)

Tirgus uzraudzības darbības, uz kurām attiecas Regula (EK) Nr. 765/2008, netiek orientētas tikai uz veselības un drošības aizsardzību, bet piemērojamas arī to Savienības tiesību aktu izpildei, kuru mērķis ir citu sabiedrības interešu, tostarp energoefektivitātes, aizsardzība. Saskaņā ar Komisijas 2013. gada 13. februāra paziņojumu “20 darbības drošākiem un atbilstīgiem ražojumiem Eiropai: daudzgadu rīcības plāns ražojumu uzraudzībai ES” tirgus uzraudzības rīcības plānā drošākiem un atbilstīgākiem ražojumiem Eiropai, Savienības vispārējā riska novērtējuma metodika ir atjaunināta, lai tajā ietvertu visus riskus, tostarp tos, kas saistīti ar energomarķējumu.

(28)

Lai tirgus uzraudzība visā Savienības teritorijā darbotos saskanīgi un izmaksu ziņā efektīvi, ir arī jāpanāk, lai visa būtiskā informācija par valstu darbībām šajā saistībā – arī atsauce uz paziņojumiem, kas pieprasīti ar šo regulu, – būtu labi strukturēta, pilnībā arhivēta un lai dalībvalstis ar to apmainītos. Komisijas izveidotā Tirgus uzraudzības informācijas un saziņas sistēmas (ICSMS) datubāze ir labi piemērota tam, lai veidotu pilnīgu tirgus uzraudzības informācijas datubāzi, un tāpēc būtu stingri jāmudina to izmantot.

(29)

Lai izveidotu patērētājiem noderīgu instrumentu, pavērtu tirgotājiem alternatīvas iespējas ražojumu informācijas lapu saņemšanai, atvieglotu atbilstības uzraudzību un nodrošinātu jaunākos tirgus datus, kas vajadzīgi konkrētu ražojumu marķējuma un informācijas lapu pārskatīšanas regulatīvajā procesā, Komisijai būtu jāizveido un jāuztur ražojumu datubāze, kas sastāvētu no publiskās daļas un atbilstības daļas un kam vajadzētu būt pieejamai tiešsaistes portālā.

(30)

Neskarot dalībvalstu tirgus uzraudzības pienākumus un piegādātāju pienākumus pārbaudīt ražojumu atbilstību, prasītā informācija par ražojumu atbilstību piegādātājiem būtu jādara pieejama elektroniski ražojumu datubāzē. Informācija, kas attiecas uz patērētājiem un tirgotājiem, būtu jādara publiski pieejama ražojumu datubāzes publiskajā daļā. Minētā informācija būtu jādara pieejama kā atklāti dati, lai to varētu izmantot mobilo lietotņu izstrādātāji un citi salīdzināšanas instrumenti. Būtu jāatvieglo tieša piekļuve ražojumu datubāzes publiskajai daļai, nodrošinot uz lietotāju orientētus instrumentus, piemēram, dinamisku ātrās reaģēšanas kodu (QR kods), kas iekļauts drukātajā marķējumā.

(31)

Ražojumu datubāzes atbilstības daļai būtu jāpiemēro stingri datu aizsardzības noteikumi. Tehniskās dokumentācijas vajadzīgās konkrētās daļas atbilstības daļā būtu jādara pieejama gan tirgus uzraudzības iestādēm, gan Komisijai. Ja kāda tehniskā informācija ir tik sensitīva, ka būtu nepiemēroti to iekļaut tehniskās dokumentācijas kategorijā, kā minēts saskaņā ar šo regulu pieņemtajos deleģētajos aktos, tirgus uzraudzības iestādēm būtu jāpatur pilnvaras vajadzības gadījumā piekļūt minētajai informācijai saskaņā ar piegādātāju pienākumu sadarboties vai izmantojot tehniskās informācijas papildu daļas, ko piegādātāji brīvprātīgi augšupielādējuši ražojumu datubāzē.

(32)

Lai ražojumu datubāzi varētu izmantot pēc iespējas drīz, visiem modeļiem, kuru vienības ir laistas tirgū no šīs regulas spēkā stāšanās dienas, reģistrācijai vajadzētu būt obligātai. Attiecībā uz modeļiem, kuru vienības tika laistas tirgū pirms šīs regulas spēkā stāšanās dienas, bet kuras vairs netirgo, reģistrācijai vajadzētu būt fakultatīvai. Būtu jāparedz atbilstīgs pārejas laiks datubāzes izstrādei un tam, lai ļautu piegādātājiem izpildīt reģistrācijas pienākumu. Ja tirgū jau esošam ražojumam tiek veiktas jebkādas marķējuma un ražojuma informācijas lapas ziņā nozīmīgas izmaiņas, ražojums būtu jāuzskata par jaunu modeli un piegādātājam tas būtu jāreģistrē ražojumu datubāzē. Komisijai, sadarbojoties ar tirgus uzraudzības iestādēm un piegādātājiem, līdz ražojumu datubāzes publiskās un atbilstības daļas pilnīgai īstenošanai īpaša uzmanība būtu jāpievērš pārejas procesam.

(33)

Sodiem, kas piemērojami par šīs regulas un saskaņā ar to pieņemto deleģēto aktu noteikumu pārkāpumiem, vajadzētu būt iedarbīgiem, samērīgiem un atturošiem.

(34)

Lai veicinātu energoefektivitāti, klimata pārmaiņu mazināšanu un vides aizsardzību, dalībvalstīm vajadzētu būt iespējai paredzēt pasākumus, kas stimulē energoefektīvu ražojumu izmantošanu. Dalībvalstis var pašas noteikt to, kādiem vajadzētu būt šādiem stimulējošiem pasākumiem. Šādiem stimulējošiem pasākumiem būtu jāatbilst Savienības noteikumiem par valsts atbalstu, un tiem nebūtu jārada nepamatoti šķēršļi tirgū. Šī regula neskar nekādu tādu turpmāku valsts atbalsta procedūru rezultātus, ko attiecībā uz šādiem stimulējošiem pasākumiem var veikt saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 107. un 108. pantu.

(35)

Enerģijas patēriņš, raksturlielumi un cita informācija par ražojumiem, uz kuriem attiecas saskaņā ar šo regulu konkrētiem ražojumiem noteiktas prasības, būtu jāmēra, izmantojot ticamas, precīzas un reproducējamas metodes, kurās ņemtas vērā vispāratzītas mūsdienīgas mērījumu un aprēķinu metodes. Pienācīgas iekšējā tirgus darbības interesēs standartiem vajadzētu būt saskaņotiem Savienības līmenī. Šādās metodēs un standartos pēc iespējas vairāk būtu jāņem vērā attiecīgā ražojuma reālā lietošana, jāatspoguļo vidusmēra patērētāja uzvedība, un tiem vajadzētu būt stabiliem, lai novērstu to tīšu vai netīšu apiešanu. Energomarķējumiem būtu jāatspoguļo ražojumu faktiskās lietošanas salīdzinošie rādītāji, ņemot vērā ierobežojumus, ka saistīti ar vajadzību pēc uzticamas un reproducējamas laboratoriskās testēšanas. Tāpēc piegādātāji nedrīkstētu iekļaut programmatūru vai aparatūru, kas testēšanas apstākļos automātiski maina ražojuma raksturlielumus. Ja konkrētiem ražojumiem noteikto prasību piemērošanas brīdī nav publicētu standartu, Komisijai Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī būtu jāpublicē mērījumu un aprēķinu pagaidu metodes, kas attiecas uz minētajām konkrētam ražojumam noteiktajām prasībām. Kad atsauce uz šādu standartu ir publicēta Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī, būtu jāuzskata, ka atbilstība šim standartam nozīmē arī atbilstību mērījumu metodēm, kas attiecas uz minētajām konkrētam ražojumam noteiktajām prasībām, kas pieņemtas, pamatojoties uz šo regulu.

(36)

Komisijai būtu jāparedz ilgtermiņa darba plāns par konkrētu energopatēriņu ietekmējošu ražojumu marķējuma pārskatīšanu, tostarp provizorisku sarakstu ar vēl citiem energopatēriņu ietekmējošiem ražojumiem, kuriem varētu izveidot energomarķējumu. Īstenojot šo darba plānu, būtu jāsāk ar attiecīgo ražojumu grupu tehnisko, vides un ekonomisko analīzi. Minētajā analīzē būtu jāaplūko arī papildu informācija, tostarp tas, kādas ir iespējas un izmaksas, lai patērētājiem sniegtu informāciju par energopatēriņu ietekmējoša ražojuma raksturlielumiem, piemēram, tā enerģijas patēriņu, ilgizturību vai ekoloģiskajiem raksturlielumiem, atbilstīgi mērķim veicināt aprites ekonomiku. Šādai papildu informācijai būtu jāuzlabo marķējuma saprotamība un iedarbīgums patērētāju acīs, un tai nebūtu jārada negatīva ietekme uz patērētājiem.

(37)

Uz tādu ražojumu piegādātājiem, kuri ir tirgoti saskaņā ar Direktīvu 2010/30/ES pirms šīs regulas spēkā stāšanās dienas, būtu jāturpina attiecināt pienākums pēc tirgus uzraudzības iestāžu lūguma darīt pieejamu attiecīgo ražojumu tehniskās dokumentācijas elektronisko versiju. Ar atbilstīgiem pārejas noteikumiem būtu jānodrošina juridiskā noteiktība un nepārtrauktība šajā ziņā.

(38)

Turklāt, lai nodrošinātu raitu pāreju uz šo regulu, esošās prasības, kas paredzētas saskaņā ar Direktīvas 2010/30/ES 10. pantu un Komisijas Direktīvu 96/60/EK (8) pieņemtajos deleģētajos aktos būtu jāturpina piemērot attiecīgajām ražojumu grupām līdz tās tiek atceltas vai aizvietotas ar saskaņā ar šo regulu pieņemtiem deleģētajiem aktiem. Minēto esošo prasību piemērošana neskar šajā regulā paredzēto pienākumu piemērošanu.

(39)

Lai izveidotu energopatēriņu ietekmējošu ražojumu konkrētas ražojumu grupas saskaņā ar konkrētu kritēriju kopumu un lai izveidotu konkrētu ražojumu marķējumu un informācijas lapas, būtu jādeleģē Komisijai pilnvaras pieņemt aktus saskaņā ar LESD 290. pantu. Ir īpaši būtiski, lai Komisija, veicot sagatavošanas darbus, rīkotu atbilstīgas apspriešanās, tostarp ekspertu līmenī, un lai minētās apspriešanās tiktu rīkotas saskaņā ar principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu (9). Jo īpaši, lai deleģēto aktu sagatavošanā nodrošinātu vienlīdzīgu dalību, Eiropas Parlaments un Padome visus dokumentus saņem vienlaicīgi ar dalībvalstu ekspertiem, un minēto iestāžu ekspertiem ir sistemātiska piekļuve to Komisijas ekspertu grupu sanāksmēm, kurās notiek deleģēto aktu sagatavošana.

(40)

Lai nodrošinātu vienādus nosacījumus šīs regulas īstenošanai, būtu jāpiešķir īstenošanas pilnvaras Komisijai saskaņā ar Savienības drošības procedūru noteikt, vai valstu pasākumi ir pamatoti vai nav, un paredzēt sīki izstrādātas prasības attiecībā uz darbības aspektiem, kas saistīti ar ražojumu datubāzi. Minētās pilnvaras būtu jāizmanto saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 182/2011 (10).

(41)

Ņemot vērē to, ka šīs regulas mērķus, proti, nodrošinot attiecīgu informāciju, dot klientiem iespēju izvēlēties efektīvākus ražojumus, nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs, bet, turpinot pilnveidot saskaņoto tiesisko regulējumu un nodrošinot vienlīdzīgus konkurences apstākļus ražotājiem, tos var labāk sasniegt Savienības līmenī, Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā regulā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi minēto mērķu sasniegšanai.

(42)

Šai regulai nebūtu jāskar dalībvalstu pienākumi attiecībā uz termiņiem Direktīvas 2010/30/ES transponēšanai valsts tiesību aktos un piemērošanai.

(43)

Tādēļ Direktīva 2010/30/ES būtu jāatceļ,

a)

lietotiem ražojumiem, ja vien tie nav importēti no trešām valstīm;

b)

pasažieru vai preču transportlīdzekļiem.

1)

“energopatēriņu ietekmējošs ražojums” jeb “ražojums” ir jebkura prece vai sistēma, kas lietošanas laikā ietekmē enerģijas patēriņu un kas ir laista tirgū vai nodota ekspluatācijā, tostarp detaļas, kuras lietošanas laikā ietekmē enerģijas patēriņu, kuras ir laistas tirgū vai nodotas ekspluatācijā klientiem un kuras paredzēts integrēt ražojumos;

2)

“ražojumu grupa” ir grupa, kurā ietilpst ražojumi ar vienādu galveno funkcionalitāti;

3)

“sistēma” ir vairāku tādu preču kombinācija, kuras apvienojumā pilda konkrētu funkciju paredzamā vidē un kuru energoefektivitāti tādā gadījumā var noteikt kā vienai vienībai;

4)

“modelis” ir ražojuma versija, kuras visām vienībām ir tādi paši tehniskie parametri, kas ir būtiski saistībā ar marķējumu un ražojuma informācijas lapu, un tāds pats modeļa identifikators;

5)

“modeļa identifikators” ir kods, kas parasti sastāv no burtiem un cipariem, ar kuru konkrētu ražojuma modeli atšķir no citiem modeļiem ar tādu pašu preču zīmi vai tādu pašu piegādātāja nosaukumu;

6)

“ekvivalents modelis” ir modelis, kuram ir tādi paši tehniskie parametri, kas ir būtiski saistībā ar marķējumu, un tāda pati ražojuma informācijas lapa, bet kuru tas pats piegādātājs laidis tirgū vai nodevis ekspluatācijā kā citu modeli ar atšķirīgu modeļa identifikatoru;

7)

“darīt pieejamu tirgū” nozīmē komercdarbības gaitā par maksu vai bez maksas ražojumu piegādāt izplatīšanai vai izmantošanai Savienības tirgū;

8)

“laist tirgū” nozīmē ražojumu pirmoreiz darīt pieejamu Savienības tirgū;

9)

“nodot ekspluatācijā” nozīmē ražojuma pirmo lietošanu tā paredzētajam mērķim Savienības tirgū;

10)

“ražotājs” ir fiziska vai juridiska persona, kas ražo kādu ražojumu vai ir pasūtījusi kāda ražojuma konstruēšanu vai ražošanu, un tirgo minēto ražojumu ar savu nosaukumu, vārdu vai preču zīmi;

11)

“pilnvarotais pārstāvis” ir fiziska vai juridiska persona, kas veic uzņēmējdarbību Savienībā un ir saņēmusi ražotāja rakstisku pilnvaru rīkoties tā vārdā attiecībā uz konkrētiem uzdevumiem;

12)

“importētājs” ir fiziska vai juridiska persona, kas Savienībā veic uzņēmējdarbību un Savienības tirgū laiž ražojumu no trešās valsts;

13)

“tirgotājs” ir mazumtirgotājs vai cita fiziska vai juridiska persona, kas piedāvā pārdošanai, iznomāšanai vai pirkšanai ar nomaksu vai izstāda ražojumus klientiem vai uzstādītājiem komercdarbības gaitā par maksu vai bez maksas;

14)

“piegādātājs” ir ražotājs, kas veic uzņēmējdarbību Savienībā, tāda ražotāja pilnvarotais pārstāvis, kurš neveic uzņēmējdarbību Savienībā, vai importētājs, kurš šo ražojumu laiž Savienības tirgū;

15)

“tālpārdošana” ir piedāvāšana pārdošanai, iznomāšanai vai pirkšanai ar nomaksu pa pastu, pēc kataloga, internetā, pa telefonu vai ar jebkādiem citiem līdzekļiem, kad potenciālajam klientam nav iespējams apskatīt izstādītu ražojumu;

16)

“klients” ir fiziska vai juridiska persona, kas ražojumu pērk, nomā vai saņem savai personīgai lietošanai neatkarīgi no tā, vai tā rīkojas nolūkos, kas ir nesaistīti ar tās komercdarbību, darījumdarbību, amatniecisko darbību vai profesiju, vai ne;

17)

“energoefektivitāte” ir attiecība starp iegūto jaudu, pakalpojumu, precēm vai enerģiju un ieguldīto enerģiju;

18)

“saskaņotais standarts” ir standarts, kā definēts Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1025/2012 (11) 2. panta 1. punkta c) apakšpunktā;

19)

“marķējums” ir grafiska diagramma drukātā vai elektroniskā veidā, kas ietver slēgtu skalu, kurā izmantoti tikai burti no A līdz G, kur katrs burts atbilst klasei un katra klase atbilst enerģijas ietaupījumiem, septiņās dažādās krāsās no tumši zaļas līdz sarkanai, lai informētu klientus par energoefektivitāti un enerģijas patēriņu; tas ietver marķējumus ar atjauninātu skalu un marķējumus ar mazāk klasēm un krāsām saskaņā ar 11. panta 10. un 11. punktu;

20)

“skalas atjaunināšana” ir pasākums, ar ko nosaka stingrākas prasības, kas jāizpilda, lai konkrētai ražojumu grupai sasniegtu marķējumā norādīto energoklasi;

21)

“marķējums ar atjauninātu skalu” ir konkrētas ražojumu grupas marķējums, kura skala ir atjaunināta un kuru var atšķirt no marķējumiem, ko piemēroja pirms skalas atjaunināšanas, vienlaikus saglabājot visu marķējumu vizuālu un uztveramu saskaņotību;

22)

“ražojuma informācijas lapa” ir standarta dokuments ar informāciju par ražojumu drukātā vai elektroniskā veidā;

23)

“tehniskā dokumentācija” ir dokumentācija, kas ir pietiekama, lai tirgus uzraudzības iestādēm dotu iespēju novērtēt ražojuma marķējuma un ražojuma informācijas lapas precizitāti, tostarp testēšanas pārskati vai līdzīgi tehniski pierādījumi;

24)

“papildu informācija” ir deleģētajā aktā norādīta informācija par ražojuma funkcionālajiem un ekoloģiskajiem raksturlielumiem;

25)

“ražojumu datubāze” ir datu kopums, kas attiecas ražojumiem un kas ir sistemātiski sakārtots un ietver uz patērētājiem orientētu publisko daļu, kurā ar elektronisko saziņas līdzekļu starpniecību ir pieejama informācija par ražojuma individuālajiem parametriem, tiešsaistes portālu pieejamībai un atbilstības daļu ar skaidri noteiktām pieejamības un drošības prasībām;

26)

“verifikācijas pielaide” ir tirgus uzraudzības iestāžu vai to vārdā veikto verifikācijas testu mērījumu un aprēķinu rezultātu maksimāli pieļaujamā novirze salīdzinājumā ar paziņoto vai publicēto parametru vērtībām, kurā atspoguļota starplaboratoriju rezultātu variāciju novirze.

a)

redzamā veidā izvieto, tostarp veicot tālpārdošanu tiešsaistē, marķējumu, ko attiecīgā deleģētā akta aptvertajām modeļa vienībām nodrošinājis piegādātājs vai kas darīts pieejams saskaņā ar 2. punktu; un

b)

pārdošanas brīdī pēc pieprasījuma dara klientiem pieejamu ražojuma informācijas lapu, tostarp fiziskā veidolā.

a)

saskaņā ar attiecīgo deleģēto aktu konkrēta modeļa vizuālos reklāmas materiālos vai tehniskajos reklāmizdevumos norāda ražojuma energoefektivitātes klasi un uz marķējuma esošo efektivitātes klašu diapazonu;

b)

sadarbojas ar tirgus uzraudzības iestādēm un nekavējoties rīkojas, lai – vai nu pēc savas ierosmes, vai pēc tirgus uzraudzības iestāžu pieprasījuma – novērstu jebkādu neatbilstību šajā regulā un attiecīgajos deleģētajos aktos noteiktajām prasībām, par ko tie ir atbildīgi;

c)

ražojumiem, uz kuriem attiecas attiecīgie deleģētie akti, nenodrošina vai neizvieto citus marķējumus, zīmes, simbolus vai uzrakstus, kas neatbilst šīs regulas un attiecīgo deleģēto aktu prasībām, ja tas var maldināt vai mulsināt klientus par enerģijas vai citu resursu patēriņu lietošanas laikā;

d)

ražojumiem, uz kuriem neattiecas deleģētie akti, nepiegādā un neizvieto marķējumus, kas atdarina šajā regulā un attiecīgajos deleģētajos aktos paredzētos marķējumus;

e)

ražojumiem, kuri nav saistīti ar enerģiju, nepiegādā un neizvieto marķējumus, kas atdarina šajā regulā vai deleģētajos aktos paredzētos marķējumus.

a)

datus, kas nepieciešami neatbilstīgā ražojuma identificēšanai;

b)

datus par ražojuma izcelsmi;

c)

par iespējamās neatbilstības veidu un ar to saistīto risku;

d)

par veikto valsts pasākumu veidu un ilgumu, kā arī piegādātāja vai attiecīgā gadījumā tirgotāja paustajiem argumentiem.

a)

līdz 2025. gada 2. augustam iesniedz pārskatus par Deleģēto regulu (ES) Nr. 811/2013, (ES) Nr. 812/2013 un (ES) 2015/1187 darbības jomās ietilpstošajām ražojumu grupām, lai atjauninātu to marķējuma skalas, un attiecīgā gadījumā līdz 2026. gada 2. augustam, ievērojot šīs regulas 16. pantu, pieņem deleģētos aktus, lai papildinātu šo regulu, ieviešot marķējumus ar atjauninātu A līdz G skalu.

Deleģētos aktus, ar ko ievieš marķējumus ar atjauninātu A līdz G skalu, katrā ziņā pieņem ne vēlāk kā 2030. gada 2. augustā;

b)

līdz 2018. gada 2. novembrim, ievērojot šīs regulas 16. pantu, pieņem deleģētos aktus, lai papildinātu šo regulu, ieviešot marķējumus ar atjauninātu A līdz G skalu to ražojumu grupām, uz kurām attiecas Komisijas Deleģētās regulas (ES) Nr. 1059/2010 (15), (ES) Nr. 1060/2010 (16), (ES) Nr. 1061/2010 (17), (ES) Nr. 1062/2010 (18) un (ES) Nr. 874/2012 (19) un Direktīva 96/60/EK, lai 12 mēnešus pēc to stāšanās spēkā marķējumu ar atjauninātu skalu izvietotu gan veikalos, gan tiešsaistē.

a)

30 % no Savienības tirgū pārdoto ražojumu grupai piederošām modeļu vienībām atbilst augstākajai energoefektivitātes klasei A un ir sagaidāma tehnoloģiju turpmāka attīstība; vai

b)

50 % no Savienības tirgū pārdoto ražojumu grupai piederošām modeļu vienībām atbilst divām visaugstākajām energoefektivitātes klasēm A un B un ir sagaidāma tehnoloģiju turpmāka attīstība.

a)

piegādātājs, laižot ražojumu tirgū, nodrošina tirgotājam gan esošos marķējumus, gan marķējumus ar atjauninātu skalu un ražojuma informācijas lapas laikposmam, kas sākas četrus mēnešus pirms dienas, kas attiecīgajā deleģētajā aktā norādīta kā diena, kurā sāk izvietot marķējumu ar atjauninātu skalu.

Atkāpjoties no šā punkta pirmās daļas, ja esošais marķējums un marķējums ar atjauninātu skalu paredz atšķirīgu modeļa testēšanu, piegādātājs var izvēlēties nepiegādāt esošo marķējumu ar tām modeļa vienībām, kas laistas tirgū vai nodotas ekspluatācijā četru mēnešu laikposmā pirms dienas, kas attiecīgajā deleģētajā aktā norādīta kā diena, kurā sāk izvietot marķējumu ar atjauninātu skalu, ja neviena no vienībām, kas pieder pie tā paša modeļa vai ekvivalentiem modeļiem, nav tikusi laista tirgū vai nodota ekspluatācijā pirms minētā četru mēnešu laikposma sākuma. Šādā gadījumā tirgotājs pirms šīs dienas minētās vienības nepiedāvā pārdošanai. Piegādātājs pēc iespējas drīz par šīm sekām informē attiecīgo tirgotāju, tostarp gadījumos, kad tas šādas vienības iekļauj savos piedāvājumos tirgotājiem;

b)

piegādātājs ražojumiem, kas laisti tirgū vai nodoti ekspluatācijā pirms četru mēnešu laikposma, pēc tirgotāja pieprasījuma saskaņā ar 3. panta 2. punktu, sākot ar minētā laikposma sākuma dienu, piegādā marķējumu ar atjauninātu skalu. Šādiem ražojumiem tirgotājs saņem marķējumu ar atjauninātu skalu saskaņā ar 5. panta 2. punktu.

Atkāpjoties no šā punkta pirmās daļas:

c)

tirgotājs esošo marķējumu uz izstādītajiem ražojumiem gan veikalos, gan tiešsaistē nomaina ar marķējumu ar atjauninātu skalu 14 darba dienu laikā pēc dienas, kas attiecīgajā deleģētajā aktā norādīta kā diena, kurā sāk izvietot marķējumu ar atjauninātu skalu. Tirgotājs marķējumu ar atjauninātu skalu neizstāda pirms minētās dienas.

a)

atbalstīt tirgus uzraudzības iestādes tām noteikto uzdevumu veikšanā saskaņā ar šo regulu un attiecīgajiem deleģētajiem aktiem, tostarp to izpildē;

b)

sniegt sabiedrībai informāciju par tirgū laistiem ražojumiem un to energomarķējumu, un ražojumu informācijas lapām;

c)

saistībā ar energomarķējumu pārskatīšanu nodrošināt Komisijai atjauninātu informāciju par ražojumu energoefektivitāti.

a)

vispārīgu modeļa aprakstu, kas ir pietiekams, lai to varētu nepārprotami un viegli identificēt;

b)

atsauces uz piemērotajiem saskaņotajiem standartiem vai citiem izmantotajiem mērījumu standartiem;

c)

īpašus piesardzības pasākumus, kas ievērojami, montējot, uzstādot modeli, veicot tā tehnisko apkopi vai testēšanu;

d)

izmērītos modeļa tehniskos parametrus;

e)

aprēķinus, kas veikti ar izmērītajiem parametriem;

f)

testēšanas apstākļus, ja tie nav pietiekami aprakstīti b) punktā.

a)

administratīvā sloga mazināšanu piegādātājam un citiem datubāzes lietotājiem;

b)

lietošanas vienkāršību un izmaksu lietderību; un

c)

dubultas datu ievadīšanas automātisku novēršanu.

a)

aizsardzība pret neparedzētu izmantošanu un konfidenciālas informācijas aizsardzība, balstoties uz stingriem drošības pasākumiem;

b)

piekļuves tiesības, kuru pamatā ir princips par vajadzību pēc informācijas;

c)

personas datu apstrāde attiecīgā gadījumā notiek saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 45/2001 un Direktīvu 95/46/EK;

d)

piekļuve datiem ir ierobežota apjoma, lai novērstu lielāku datu kopumu kopēšanu;

e)

piegādātājs var izsekot piekļuvi datiem attiecībā uz tās tehnisko dokumentāciju.

a)

ievērojot jaunākos pieejamos datus un ņemot vērā Savienības tirgū laistos daudzumus, ražojumu grupai ir būtisks potenciāls ietaupīt enerģiju un attiecīgā gadījumā citus resursus;

b)

ražojumu grupā modeļiem ar līdzvērtīgu funkcionalitāti ievērojami atšķiras attiecīgie raksturlielumi;

c)

nav ievērojamas negatīvas ietekmes ražojumu grupas cenas un ar aprites ciklu saistīto izmaksu ziņā;

d)

ražojumu grupai paredzētu energomarķējuma prasību ieviešanai nav ievērojamas negatīvas ietekmes uz ražojuma funkcionalitāti lietošanas laikā.

a)

tās konkrētās ražojumu grupas definīcija, kura atbilst 2. panta 1. punktā izklāstītajai “energopatēriņu ietekmējoša ražojuma” definīcijai un uz kuru ir attiecināmas sīki izstrādātas marķējuma prasības;

b)

marķējuma dizains un saturs, tai skaitā enerģijas patēriņa skala no A līdz G, kam iespēju robežās ir vienotas dizaina pazīmes pa ražojumu grupām un kas visos gadījumos ir skaidrs un salasāms. Klasifikācijas pakāpes no A līdz G atbilst ievērojamam enerģijas un izmaksu ietaupījumam un attiecīgai ražojuma diferencēšanai no klienta viedokļa. Ar tiem arī precizē, kādā veidā klasifikācijas pakāpes no A līdz G un attiecīgā gadījumā enerģijas patēriņš tiek norādīts labi redzamā vietā uz marķējuma;

c)

attiecīgā gadījumā – citu resursu izmantojums un papildu informācija par ražojumu; tādā gadījumā marķējumā uzsvars ir uz ražojuma energoefektivitāti. Papildu informācija ir viennozīmīga, un tai nav negatīvas ietekmes uz marķējuma kā tāda skaidru saprotamību un iedarbīgumu klientu vidū. Tās pamatā ir dati, kas saistīti ar fiziskiem ražojuma parametriem, kurus tirgus uzraudzības iestādes var izmērīt un pārbaudīt;

d)

attiecīgā gadījumā marķējumā iekļauta norāde, lai klienti varētu atpazīt energoviedus ražojumus, t. i., tādus, kas ir spējīgi automātiski izmainīt un optimizēt savus energopatēriņa modeļus, reaģējot uz ārējiem stimuliem (piemēram, signāliem, kas saņemti no centrālas mājas energopārvaldības sistēmas, vai ar šīs sistēmas palīdzību, signāliem par cenām, tiešiem kontroles signāliem, vietējiem mērījumiem), vai spējīgi veikt citus pakalpojumus, kas palielina energoefektivitāti un atjaunojamās enerģijas patēriņu, ar mērķi uzlabot enerģijas izmantošanas ietekmi uz vidi visā energosistēmā;

e)

vietas, kur marķējumu izvieto, piemēram, vai to piestiprina ražojuma vienībai, ja ar to tai netiek nodarīts bojājums, uzdrukā uz iepakojuma, nodrošina elektroniskā formātā vai izvieto tiešsaistē, ņemot vērā 3. panta 1. punkta prasības, un ietekmi uz klientiem, piegādātājiem un tirgotājiem;

f)

vajadzības gadījumā – ražojumu marķēšanas elektroniskie līdzekļi;

g)

veids, kā marķējums un ražojuma informācijas lapa jānodrošina tālpārdošanas gadījumā;

h)

nepieciešamais ražojuma informācijas lapas un tehniskās dokumentācijas saturs un attiecīgā gadījumā formāts un citas ziņas, tostarp iespēja ražojuma informācijas lapas parametrus ievadīt datubāzē saskaņā ar 3. panta 1. punktu;

i)

verifikācijas pielaides, kas dalībvalstīm jāizmanto, pārbaudot atbilstību prasībām;

j)

tas, kā energoklasi un uz marķējuma pieejamo energoklašu klāstu iekļauj vizuālos reklāmas materiālos un tehniskajos reklāmizdevumos, tostarp attiecībā uz salasāmību un redzamību;

k)

regulas 13. pantā minētās mērījumu un aprēķinu metodes, kas jāizmanto, lai noteiktu, kāda informācija iekļaujama marķējumā un ražojuma informācijas lapā, tostarp energoefektivitātes indeksa (EEI) vai līdzvērtīga parametra definīcija;

l)

tas, vai lielākām ierīcēm ir jābūt ar lielāku energoefektivitāti, lai sasniegtu konkrēto energoefektivitātes klasi;

m)

visu marķējumā ietverto papildu norāžu formāts, kuras dod klientam iespēju ar elektroniskiem līdzekļiem piekļūt sīkākai informācijai par ražojuma raksturlielumiem, kas iekļauta ražojuma informācijas lapā. Minēto atsauču formāts var būt tīmekļa vietnes adrese, dinamisks ātrās atbildes kods (QR kods), saite uz marķējumiem tiešsaistē vai jebkādi citi patērētājam derīgi līdzekļi;

n)

attiecīgā gadījumā tas, kā energoklases, ar kurām apraksta ražojuma enerģijas patēriņu lietošanas laikā, būtu jāattēlo uz ražojuma interaktīvā displeja;

o)

deleģētā akta novērtēšanas un no tās izrietošas iespējamas pārskatīšanas diena;

p)

attiecīgā gadījumā – atšķirības, kas energoefektivitātes ziņā pastāv dažādos klimatiskajos reģionos;

q)

attiecībā uz 4. panta 6. punktā ietverto prasību saglabāt informāciju datubāzes atbilstības daļā – glabāšanas termiņu, kas nepārsniedz 15 gadus, attiecīgā gadījumā saistībā ar ražojuma vidējo aprites ciklu.

28.7.2017   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 198/24

(1)

Padomes Regulā (EK) Nr. 1683/95 (2) ir noteikta vienota vīzu forma.

(2)

Ņemot vērā nopietnus viltošanas un krāpšanas gadījumus, pašreizējais vīzu uzlīmes kopīgais veidols, kas ir apgrozībā jau divdesmit gadus, ir uzskatāms par apdraudētu.

(3)

Tāpēc, lai padarītu vīzas uzlīmi drošāku un nepieļautu tās viltošanu, būtu jāizstrādā jauns kopīgs veidols ar modernākiem drošības elementiem.

(4)

Pēc Īrijas vai Apvienotās Karalistes pieprasījuma Komisijai būtu jāpanāk atbilstīga vienošanās ar pieprasītāju dalībvalsti par tehniskās informācijas apmaiņu ar minēto dalībvalsti attiecībā uz minētās dalībvalsts izsniegtajām valsts vīzām.

(5)

Šajā regulā ir ņemtas vērā pamattiesības un ievēroti principi, kas jo īpaši atzīti Eiropas Savienības Pamattiesību hartā.

(6)

Šī regula ir to Šengenas acquis noteikumu pilnveidošana, kuru īstenošanā Apvienotā Karaliste nepiedalās saskaņā ar Padomes Lēmumu 2000/365/EK (3); tādēļ Apvienotā Karaliste nepiedalās šīs regulas pieņemšanā, un Apvienotajai Karalistei šī regula nav saistoša un nav jāpiemēro.

(7)

Šī regula ir to Šengenas acquis noteikumu pilnveidošana, kuru īstenošanā Īrija nepiedalās saskaņā ar Padomes Lēmumu 2002/192/EK (4); tādēļ Īrija nepiedalās šīs regulas pieņemšanā, un Īrijai šī regula nav saistoša un nav jāpiemēro.

(8)

Šī regula ir akts, kas pilnveido Šengenas acquis vai ir kā citādi saistīts ar to, kā noteikts attiecīgi 2003. gada Pievienošanās akta 3. panta 1. punktā, 2005. gada Pievienošanās akta 4. panta 1. punktā un 2011. gada Pievienošanās akta 4. panta 1. punktā.

(9)

Attiecībā uz Islandi un Norvēģiju – saskaņā ar Nolīgumu, kas noslēgts starp Eiropas Savienības Padomi un Islandes Republiku un Norvēģijas Karalisti par šo valstu asociēšanu Šengenas acquis īstenošanā, piemērošanā un pilnveidošanā (5), – šī regula ir to Šengenas acquis noteikumu pilnveidošana, kuri attiecas uz jomu, kas minēta Padomes Lēmuma 1999/437/EK (6) 1. panta B punktā.

(10)

Attiecībā uz Šveici – saskaņā ar Nolīgumu starp Eiropas Savienību, Eiropas Kopienu un Šveices Konfederāciju par Šveices Konfederācijas asociēšanu Šengenas acquis īstenošanā, piemērošanā un pilnveidošanā (7) – šī regula ir to Šengenas acquis noteikumu pilnveidošana, kuri attiecas uz jomu, kas minēta Lēmuma 1999/437/EK 1. panta B punktā, to lasot saistībā ar 3. pantu Padomes Lēmumā 2008/146/EK (8).

(11)

Attiecībā uz Lihtenšteinu – saskaņā ar Protokolu starp Eiropas Savienību, Eiropas Kopienu, Šveices Konfederāciju un Lihtenšteinas Firstisti par Lihtenšteinas Firstistes pievienošanos Nolīgumam starp Eiropas Savienību, Eiropas Kopienu un Šveices Konfederāciju par Šveices Konfederācijas asociēšanu Šengenas acquis īstenošanā, piemērošanā un pilnveidošanā (9) – šī regula ir to Šengenas acquis noteikumu pilnveidošana, kuri attiecas uz jomu, kas minēta Lēmuma 1999/437/EK 1. panta B punktā, to lasot saistībā ar Padomes Lēmuma 2011/350/ES 3. pantu (10).

(12)

Tādēļ attiecīgi būtu jāgroza Regula (EK) Nr. 1683/95,

1)

regulas 7. pantā iekļauj šādas daļas:

“Pēc Īrijas vai Apvienotās Karalistes pieprasījuma Komisija panāk atbilstīgu vienošanos ar pieprasītāju dalībvalsti par 2. pantā minētās tehniskās informācijas apmaiņu attiecībā uz pieprasītājas dalībvalsts izsniegtajām valsts vīzām.

Izmaksas, kuru segšanā Īrija un Apvienotā Karaliste nepiedalās saskaņā ar Protokola Nr. 21 par Apvienotās Karalistes un Īrijas nostāju saistībā ar brīvības, drošības un tiesiskuma telpu, kas pievienots Līgumam par Eiropas Savienību un Līgumam par Eiropas Savienības darbību, 5. pantu, sedz attiecīgi Īrija vai Apvienotā Karaliste, ja tās izdara šādu pieprasījumu.”;

2)

pielikumu aizstāj ar attēlu un tekstu šīs regulas pielikumā.

28.7.2017   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 198/29

(1)

Savienības finanšu interešu aizsardzība attiecas ne tikai uz budžeta apropriāciju pārvaldību, bet skar visus pasākumus, kas negatīvi ietekmē vai draud negatīvi ietekmēt Savienības aktīvus un dalībvalstu aktīvus, ciktāl minētie pasākumi ir būtiski Savienības politikai.

(2)

1995. gada 26. jūlija Konvencijā par Eiropas Kopienu finansiālo interešu aizsardzību (3), kuras pamatā ir Līguma par Eiropas Savienību K.3. pants, tostarp tās 1996. gada 27. septembra (4), 1996. gada 29. novembra (5) un 1997. gada 19. jūnija (6) protokolos, (“konvencija”) ir paredzēti minimālie noteikumi par noziedzīgu nodarījumu un sankciju noteikšanu tādā jomā kā krāpšana, kas skar Savienības finanšu intereses. Dalībvalstis izstrādāja konvenciju, kurā atzīmēja, ka krāpšana, kas skar Savienības ieņēmumus un izdevumus, daudzos gadījumos pārsniedz vienas valsts robežas un to bieži izdara organizēti noziedzīgi tīkli. Uz minētā pamata konvencijā jau tika atzīts, ka Savienības finanšu interešu aizsardzībai ir vajadzīga kriminālvajāšana par krāpnieciskām darbībām, kas kaitē šīm interesēm. Līdztekus tika pieņemta Padomes Regula (EK, Euratom) Nr. 2988/95 (7). Minētajā regulā ir paredzēti vispārīgi noteikumi par vienveida pārbaudēm un administratīviem pasākumiem un sankcijām, kas saistīti ar Savienības tiesību aktu pārkāpumiem, vienlaikus atsaucoties uz minētās jomas nozaru noteikumiem, krāpnieciskām darbībām, kā definēts konvencijā, un dalībvalstu krimināltiesību un procedūru piemērošanu.

(3)

Savienības politikā finanšu interešu aizsardzības jomā jau ir veikti saskaņošanas pasākumi, tādi kā Regula (EK, Euratom) Nr. 2988/95. Lai nodrošinātu Savienības politikas īstenošanu, ir būtiski turpināt tuvināt dalībvalstu krimināltiesību aktus, papildinot Savienības finanšu interešu aizsardzību saskaņā ar administratīvajām tiesībām un civiltiesībām, attiecībā uz vissmagākajiem ar krāpšanu saistītiem darbību veidiem minētajā jomā, vienlaikus novēršot neatbilstības gan minētajās tiesību jomās, gan arī starp tām.

(4)

Savienības finanšu interešu aizsardzība prasa noteikt vienotu definīciju krāpšanai, kas ir šīs direktīvas darbības jomā, kurai būtu jāaptver krāpnieciskas darbības attiecībā uz ieņēmumiem, izdevumiem un aktīviem, kuru rezultātā tiek nodarīts kaitējums Eiropas Savienības vispārējam budžetam (“Savienības budžets”), tostarp tādām finanšu operācijām kā aizņēmumi un aizdevumi. Jēdziens par nopietniem nodarījumiem, kas vērsti pret kopējo pievienotās vērtības nodokļa (“PVN”) sistēmu, kura izveidota ar Padomes Direktīvu 2006/112/EK (8) (“kopējā PVN sistēma”), attiecas uz ar PVN saistītu krāpšanu pašās tās nopietnākajās izpausmēs, jo īpaši “karuseļveida” krāpšanu, ar PVN saistītu krāpšanu, kurā tiek izmantoti “pazudušie tirgotāji”, un ar PVN saistītu krāpšanu, kas izdarīta noziedzīgā organizācijā un kas rada nopietnus apdraudējumus kopējai PVN sistēmai un tādējādi Savienības budžetam. Nodarījumi, kas vērsti pret kopējo PVN sistēmu, būtu jāuzskata par nopietniem, kad tie ir saistīti ar divu vai vairāk dalībvalstu teritorijām, izriet no krāpnieciskas shēmas, kurā minētie nodarījumi ir izdarīti strukturētā veidā ar mērķi gūt no kopējās PVN sistēmas nepienācīgu labumu, un šo nodarījumu radītais kopējais kaitējums ir vismaz EUR 10 000 000. Jēdziens “kopējais kaitējums” attiecas uz aplēsto kaitējumu, kas izriet no visas krāpnieciskās shēmas – gan attiecīgo dalībvalstu, gan Savienības finanšu interesēm, neietverot procentus un sankcijas. Šīs direktīvas mērķis ir veicināt minēto noziedzības parādību apkarošanas centienus.

(5)

Ja Komisija izpilda Savienības budžetu, īstenojot dalītu vai netiešu pārvaldību, tā budžeta izpildes uzdevumus var deleģēt dalībvalstīm vai uzticēt tos struktūrām, birojiem vai aģentūrām, kas izveidotas, ievērojot Līgumus, vai citām vienībām vai personām. Šādā dalītas vai netiešas pārvaldības gadījumā Savienības finanšu interešu aizsardzības līmenim vajadzētu būt tādam pašam kā aizsardzības līmenim tiešā Komisijas pārvaldībā.

(6)

Šajā direktīvā ar iepirkumu saistīti izdevumi ir jebkādi izdevumi saistībā ar publiskiem līgumiem, kā noteikts Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES, Euratom) Nr. 966/2012 (9) 101. panta 1. punktā.

(7)

Savienības tiesību akti nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas jomā ir pilnībā piemērojami nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijai, kas saistīta ar īpašumu, kurš iegūts tādu noziedzīgu nodarījumu rezultātā, uz kuriem attiecas šī direktīva. Atsaucei uz minētajiem tiesību aktiem būtu jānodrošina, ka ar šo direktīvu ieviestais sankciju režīms tiek piemērots visiem smagiem noziedzīgiem nodarījumiem, kas vērsti pret Savienības finanšu interesēm.

(8)

Korupcija ir īpaši nopietns drauds Savienības finanšu interesēm, kas daudzos gadījumos var būt saistīta arī ar krāpnieciskām darbībām. Tā kā visiem civildienesta ierēdņiem ir pienākums lēmumu pieņemšanā vai rīcības brīvības izmantošanā rīkoties objektīvi, kukuļdošanai nolūkā ietekmēt civildienesta ierēdņa lēmumu vai rīcības brīvību un šāda kukuļa ņemšanai vajadzētu būt ietvertai korupcijas definīcijā – neatkarīgi no piemērojamiem konkrētā ierēdņa valsts tiesību aktiem vai attiecīgās starptautiskās organizācijas noteikumiem.

(9)

Savienības finanšu intereses var negatīvi ietekmēt tāda civildienesta ierēdņa konkrēti darbību veidi, kam ir uzticēta līdzekļu vai aktīvu pārvaldība, kuri notiek vai nu viņa atbildībā vai uzraudzībā, ja šāda ierēdņa darbību veidu mērķis ir nelikumīgi piesavināties līdzekļus vai aktīvus pretēji iecerētajam mērķim un ja ar to tiek nodarīts kaitējums Savienības finanšu interesēm. Tādēļ jāievieš precīza definīcija noziedzīgiem nodarījumiem, kas aptvertu šādas darbības.

(10)

Attiecībā uz noziedzīgiem nodarījumiem, kas saistīti ar pasīvu korupciju un līdzekļu nelikumīgu piesavināšanos, ir nepieciešams iekļaut civildienesta ierēdņa definīciju, kas attiektos uz visiem attiecīgajiem ierēdņiem neatkarīgi no tā, vai tiem ir oficiāls amats Savienībā, dalībvalstīs vai trešās valstīs. Savienības līdzekļu pārvaldībā arvien vairāk tiek iesaistītas privātpersonas. Tādēļ, lai Savienības līdzekļus pienācīgi aizsargātu no korupcijas un nelikumīgas piesavināšanās, “civildienesta ierēdņa” definīcijai ir jāattiecas uz personām, kam nav oficiāla amata, bet kam tomēr līdzīgā veidā ir uzticētas civildienesta ierēdņa funkcijas un kas tās pilda attiecībā uz Savienības līdzekļiem, piemēram, līgumslēdzējiem, kas iesaistīti šādu līdzekļu pārvaldībā.

(11)

Attiecībā uz šajā direktīvā paredzētajiem noziedzīgajiem nodarījumiem nolūka jēdziens ir jāattiecina uz visiem elementiem, kas veido minētos noziedzīgos nodarījumus. To, vai darbība vai bezdarbība ir bijusi tīša, var izsecināt no objektīviem, faktiskiem apstākļiem. Šī direktīva neattiecas uz noziedzīgiem nodarījumiem, kas nav saistīti ar nodomu.

(12)

Šī direktīva neliek dalībvalstīm paredzēt brīvības atņemšanas sodu par tādu noziedzīgu nodarījumu izdarīšanu, kuri nav smagi nodarījumi, gadījumos, kad nodoms kā priekšnoteikums ir paredzēts valsts tiesību aktos.

(13)

Daži noziedzīgie nodarījumi, kas vērsti pret Savienības finanšu interesēm, praksē bieži ir cieši saistīti ar noziedzīgiem nodarījumiem, uz kuriem attiecas Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 83. panta 1. punkts un Savienības tiesību akti, kuru pamatā ir minētais pants. Tādēļ šīs direktīvas formulējumos būtu jānodrošina saskaņotība starp šādiem tiesību aktiem un šo direktīvu.

(14)

Ciktāl Savienības finanšu interesēm var kaitēt vai tās var apdraudēt ar darbībām, ko veikušas juridiskas personas, juridiskām personām vajadzētu būt atbildīgām par noziedzīgajiem nodarījumiem – kā tie definēti šajā direktīvā –, kas izdarīti viņu uzdevumā.

(15)

Lai visā Savienībā līdzvērtīgi aizsargātu Savienības finanšu intereses, izmantojot pasākumus, kam būtu jānodrošina atturoša iedarbība, dalībvalstīm papildus būtu jāparedz konkrēti sankciju veidi un apmēri, ja tiek izdarīti šajā direktīvā definētie noziedzīgie nodarījumi. Sankciju apmēram vajadzētu būt samērīgam ar nodarījumu.

(16)

Tā kā šajā direktīvā ir paredzēti minimālie noteikumi, dalībvalstis var brīvi pieņemt vai saglabāt stingrākus noteikumus par noziedzīgiem nodarījumiem, kas skar Savienības finanšu intereses.

(17)

Šī direktīva neskar disciplināro sankciju vai citu pasākumu vai sankciju, kam nav krimināltiesiska rakstura, pienācīgu un efektīvu piemērošanu. Sankcijas, ko nevar pielīdzināt kriminālsodiem, kuri piemēroti konkrētajai personai par to pašu darbību, var ņemt vērā, nosakot minētajai personai sodu par noziedzīgu nodarījumu, kurš definēts šajā direktīvā. Attiecībā uz citām sankcijām būtu jāievēro tiesības netikt divreiz tiesātam vai sodītam krimināllietā par to pašu noziedzīgo nodarījumu (ne bis in idem). Šī direktīva nenosaka kriminālatbildību par darbībām, uz kurām jau neattiecas disciplinārie sodi vai citi pasākumi saistībā ar dienesta pienākumu pārkāpumiem gadījumos, kad attiecīgajām personām var piemērot šādus disciplinārus sodus vai citus pasākumus.

(18)

Ar sankcijām attiecībā uz fiziskām personām konkrētos gadījumos būtu jāparedz maksimālais brīvības atņemšanas sods vismaz uz četriem gadiem. Tam vismaz būtu jāietver gadījumi saistībā ar ievērojamu nodarītu kaitējumu vai gūtu labumu, un kaitējums vai peļņa būtu jāuzskata par ievērojamu, ja tas ietver vairāk nekā EUR 100 000. Ja dalībvalsts tiesību akti par ievērojamu kaitējumu vai labumu kā pamatu maksimālajam sodam neparedz skaidru slieksni, dalībvalstij būtu jānodrošina, ka to tiesas, nosakot sankcijas par krāpšanu vai citiem noziedzīgiem nodarījumiem, kas skar Savienības finanšu intereses, ņem vērā kaitējuma vai labuma apjomu. Šī direktīva neliedz dalībvalstīm iesniegt citus elementus, kuri varētu norādīt uz noziedzīga nodarījuma nopietno raksturu, piemēram, ja kaitējums vai labums ir tikai iespējams, bet ļoti ievērojams. Tomēr attiecībā uz nodarījumiem, kas vērsti pret kopējo PVN sistēmu, slieksnis, virs kura nodarījums vai labums saskaņā ar šo direktīvu būtu jāuzskata par ievērojamu, ir EUR 10 000 000. Minimālo apmēru ieviešana brīvības atņemšanas sankciju maksimālajiem termiņiem ir nepieciešama, lai nodrošinātu, ka Savienības finanšu interesēm ir līdzvērtīgs aizsardzības līmenis visā Savienībā. Sankcijas ir paredzētas, lai kalpotu par stingru atturošu rīku attiecībā uz iespējamajiem noziedzīgu nodarījumu izdarītājiem, un darbosies visā Savienībā.

(19)

Dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka faktu, ka noziedzīgs nodarījums tiek izdarīts noziedzīgā organizācijā, kā tā definēta Padomes Pamatlēmumā 2008/841/TI (10), uzskata par atbildību pastiprinošu apstākli saskaņā ar šo valstu tiesību sistēmās ietvertiem piemērojamiem noteikumiem. Tām būtu jānodrošina, lai tiesnešiem, piespriežot sodu noziedzīgu nodarījumu izdarītājiem, būtu iespējams ņemt vērā minēto atbildību pastiprinošo apstākli, kaut arī tiesnešiem nav pienākuma atbildību pastiprinošo apstākli ņemt vērā savā spriedumā. Dalībvalstīm nav pienākuma paredzēt atbildību pastiprinošos apstākļus, ja valsts tiesību akti paredz, ka noziedzīgi nodarījumi Pamatlēmuma 2008/841/TI nozīmē ir krimināli sodāmi kā atsevišķs nodarījums, un tas var būt par iemeslu bargākām sankcijām.

(20)

Ņemot vērā pārkāpuma izdarītāju un to ieņēmumu mobilitāti, kas iegūti no nelikumīgām, Savienības finanšu interesēm kaitējošām darbībām, kā arī ar šo mobilitāti saistīto sarežģīto pārrobežu izmeklēšanu, katrai dalībvalstij, lai tā varētu vērsties pret šīm darbībām, būtu jānosaka sava jurisdikcija. Tādējādi katrai dalībvalstij būtu jānodrošina, ka tās jurisdikcija attiecas uz noziedzīgiem nodarījumiem, kas ir izdarīti, izmantojot informācijas un komunikāciju tehnoloģijas, kurām ir piekļūts no tās teritorijas.

(21)

Ņemot vērā to, ka attiecībā uz pārrobežu noziedzīgajiem nodarījumiem, kas ietilpst šīs direktīvas darbības jomā, ir iespējamas vairākas jurisdikcijas, dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka, piemērojot valsts tiesību aktus, ar kuriem transponē šo direktīvu, pilnībā ir ievērots ne bis in idem princips.

(22)

Dalībvalstīm būtu jāparedz noteikumi attiecībā uz noilguma termiņiem, kas nepieciešami, lai tās varētu vērsties pret nelikumīgām, Savienības finanšu interesēm kaitējošām darbībām. Tādu noziedzīgu nodarījumu gadījumos, par kuriem piemērojamais maksimālais sods ir brīvības atņemšana vismaz uz četriem gadiem, noilguma termiņam vajadzētu būt vismaz pieciem gadiem no noziedzīgā nodarījuma izdarīšanas brīža. Tam nebūtu jāskar tās dalībvalstis, kuras nenosaka noilguma termiņus izmeklēšanai, kriminālvajāšanai un soda izpildei.

(23)

Neskarot noteikumus par pārrobežu sadarbību un savstarpēju juridisku palīdzību krimināllietās un citus noteikumus saskaņā ar Savienības tiesību aktiem, jo īpaši Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES, Euratom) Nr. 883/2013 (11), nepieciešams paredzēt atbilstīgu noteikumu sadarbībai, lai nodrošinātu efektīvu rīcību, kas vērsta pret šajā direktīvā definētiem noziedzīgiem nodarījumiem, kuri skar Savienības finanšu intereses, tostarp informācijas apmaiņai starp dalībvalstīm un Komisiju, kā arī tehniskai un operatīvai palīdzībai, ko Komisija sniedz valstu kompetentajām iestādēm un kas tām var būt nepieciešama, lai veicinātu to veiktās izmeklēšanas koordinēšanu. Šādai palīdzībai nebūtu jāietver Komisijas piedalīšanās atsevišķu krimināllietu izmeklēšanas vai kriminālvajāšanas procedūrās, ko veic valsts iestādes. Revīzijas palātai un revidentiem, kas ir atbildīgi par Savienības iestāžu, struktūru, biroju un aģentūru budžetu revīzijas veikšanu, būtu jāziņo Eiropas Birojam krāpšanas apkarošanai (OLAF) un citām kompetentām iestādēm par visiem faktiem, kurus saskaņā ar šo direktīvu varētu kvalificēt kā noziedzīgus nodarījumus, un dalībvalstīm būtu jānodrošina, lai valsts revīzijas iestādes Regulas (ES, Euratom) Nr. 966/2012 59. panta nozīmē darītu to pašu saskaņā ar Regulas (ES, Euratom) Nr. 883/2013 8. pantu.

(24)

Komisijai būtu jāziņo Eiropas Parlamentam un Padomei par pasākumiem, ko dalībvalstis veikušas, lai izpildītu šīs direktīvas prasības. Vajadzības gadījumā ziņojumam var pievienot priekšlikumus, kuros ņemta vērā iespējamā notikumu attīstība, jo īpaši Savienības budžeta finansēšanā.

(25)

Konvencija būtu jāaizstāj ar šo direktīvu attiecībā uz dalībvalstīm, kam tā ir saistoša.

(26)

Lai piemērotu Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas (ES) 2015/849 (12) 3. panta 4. punkta d) apakšpunktu, atsauce uz nopietnu krāpšanu, kas skar Savienības finanšu intereses, kā definēts konvencijas 1. panta 1. punktā un 2. panta 1. punktā, būtu jāuzskata par krāpšanu, kas skar Savienības finanšu intereses, kā definēts šīs direktīvas 3. pantā un 7. panta 3. punktā vai – attiecībā uz nodarījumiem, kas vērsti pret kopējo PVN sistēmu, – kā definēts 2. panta 2. punktā.

(27)

Lai dalībvalstis varētu pienācīgi īstenot šo direktīvu, ir jāveic personas datu apstrāde kompetentajās valsts iestādēs un šādu datu apmaiņa starp dalībvalstīm, no vienas puses, un starp kompetentajām Savienības struktūrām, no otras puses. Personas datu apstrāde valsts līmenī starp kompetentajām valsts iestādēm būtu jāreglamentē ar Savienības acquis. Personas datu apmaiņa starp dalībvalstīm būtu jāveic saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu (ES) 2016/680 (13). Ciktāl personas datu apstrādi veic Savienības iestādes, struktūras, biroji un aģentūras, būtu jāpiemēro Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 45/2001 (14) vai atbilstīgā gadījumā – citi Savienības tiesību akti, kas regulē to, kā minētās iestādes, struktūras, biroji un aģentūras apstrādā personas datus, kā arī ietverot piemērojamos noteikumus par tiesas izmeklēšanas konfidencialitāti.

(28)

Paredzētās atturošās iedarbības panākšanā, piemērojot krimināltiesībās paredzētas sankcijas, ir jāievēro īpaša piesardzība no pamattiesību viedokļa. Šajā direktīvā ir ņemtas vērā pamattiesības un ievēroti principi, kas jo īpaši atzīti Eiropas Savienības Pamattiesību hartā (“harta”), un jo īpaši tiesības uz brīvību un drošību, tiesības uz personas datu aizsardzību, brīvība izvēlēties profesiju un tiesības strādāt, darījumdarbības brīvība, tiesības uz īpašumu, tiesības uz efektīvu tiesību aizsardzību un taisnīgu tiesu, nevainīguma prezumpcija un tiesības uz aizstāvību, likumības un noziedzīgu nodarījumu, sankciju samērīguma, kā arī ne bis in idem princips. Nodrošināt minēto tiesību un principu pilnīgu ievērošanu ir šīs direktīvas mērķis, un tā ir attiecīgi jāīsteno.

(29)

Dalībvalstīm būtu jāveic nepieciešamie pasākumi, lai nodrošinātu summu ātru atgūšanu un to iemaksu Savienības budžetā, neskarot attiecīgos Savienības nozarēm specifiskos noteikumus par finanšu korekcijām un nepareizi izlietoto summu atgūšanu.

(30)

Savienības finanšu interešu aizsardzībā svarīga nozīme ir administratīviem pasākumiem un sodiem. Šī direktīva dalībvalstis neatbrīvo no pienākuma piemērot un īstenot Savienības administratīvos pasākumus un sodus Regulas (EK, Euratom) Nr. 2988/95 4. un 5. panta nozīmē.

(31)

Ar šo direktīvu dalībvalstīm nebūtu jāuzliek par pienākumu valsts tiesību aktos paredzēt kriminālsodus par šīs direktīvas darbības jomā esošām krāpnieciskām darbībām un ar krāpšanu saistītiem noziedzīgiem nodarījumiem, kuri skar Savienības finanšu intereses. Ar šo direktīvu nebūtu jānosaka pienākumi, kas attiecas uz šādu sankciju vai jebkādas citas pieejamas tiesībaizsardzības sistēmas piemērošanu atsevišķos gadījumos. Dalībvalstis var šīs direktīvas aptvertajā jomā principā turpināt vienlaikus piemērot arī administratīvos pasākumus un sodus. Tomēr, piemērojot valsts tiesību aktus, ar kuriem šo direktīvu transponē, dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka, uzliekot kriminālsodus par noziedzīgiem nodarījumiem saskaņā ar šo direktīvu un paredzot administratīvus pasākumus un sodus, netiek pārkāpta harta.

(32)

Šai direktīvai nebūtu jāskar dalībvalstu kompetences strukturēt un organizēt savas nodokļu administrācijas, ko tās uzskata par piemērotām, lai nodrošinātu pareizu pievienotās vērtības nodokļa noteikšanu, novērtēšanu un iekasēšanu, kā arī efektīvu PVN jomas tiesību aktu piemērošanu.

(33)

Šo direktīvu piemēro, neskarot noteikumus par imunitātes atcelšanu, kas noteikta LESD, LESD un Līgumam par Eiropas Savienību (LES) pievienotajā Protokolā Nr. 3 par Eiropas Savienības Tiesas statūtiem un Protokolā Nr. 7 par privilēģijām un imunitāti Eiropas Savienībā un to īstenošanas dokumentos vai līdzīgos noteikumus, kas iekļauti valsts tiesību aktos. Transponējot šo direktīvu valsts tiesību aktos, kā arī piemērojot valsts tiesību aktus, ar kuriem transponē šo direktīvu, pilnībā ņem vērā minētās privilēģijas un imunitāti, tostarp attiecībā uz locekļa pilnvaru brīvības ievērošanu.

(34)

Šī direktīva neskar vispārējos noteikumus un principus valsts tiesību aktos krimināltiesību jomā par sodu piemērošanu un izpildi saskaņā ar konkrētajiem apstākļiem katrā atsevišķā gadījumā.

(35)

Ņemot vērā to, ka šīs direktīvas mērķi nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs, bet mēroga un iedarbības dēļ minēto mērķi var labāk sasniegt Savienības līmenī, Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar LES 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā direktīvā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi minētā mērķa sasniegšanai.

(36)

Saskaņā ar 3. pantu un 4.a panta 1. punktu Protokolā Nr. 21 par Apvienotās Karalistes un Īrijas nostāju saistībā ar brīvības, drošības un tiesiskuma telpu, kas pievienots LES un LESD, Īrija ir paziņojusi, ka vēlas piedalīties šīs direktīvas pieņemšanā un piemērošanā.

(37)

Saskaņā ar 1. un 2. pantu Protokolā Nr. 21 par Apvienotās Karalistes un Īrijas nostāju saistībā ar brīvības, drošības un tiesiskuma telpu, kas pievienots LES un LESD, un neskarot minētā protokola 4. pantu, Apvienotā Karaliste nepiedalās šīs direktīvas pieņemšanā, un Apvienotajai Karalistei šī direktīva nav saistoša un nav jāpiemēro.

(38)

Saskaņā ar 1. un 2. pantu Protokolā Nr. 22 par Dānijas nostāju, kas pievienots LES un LESD, Dānija nepiedalās šīs direktīvas pieņemšanā, un Dānijai šī direktīva nav saistoša un nav jāpiemēro.

(39)

Ir notikusi apspriešanās ar Eiropas Revīzijas palātu, un tā ir pieņēmusi atzinumu (15),

a)

“Savienības finanšu intereses” ir visi ieņēmumi, izdevumi un aktīvi, uz kuriem attiecas vai kuru izcelsmes avots vai pamats ir:

b)

“juridiska persona” ir jebkurš subjekts, kam saskaņā ar piemērojamiem tiesību aktiem ir tiesībsubjektība, izņemot valstis vai publisko tiesību subjektus, kas īsteno valsts varu, un publisko tiesību starptautiskās organizācijas.

a)

attiecībā uz izdevumiem, kas nav saistīti ar iepirkumu, – jebkura darbība vai bezdarbība, kura saistīta ar:

b)

attiecībā uz izdevumiem, kas saistīti ar iepirkumu, vismaz tad, ja tas ir darīts, lai gūtu nelikumīgu labumu pārkāpuma izdarītājam vai kādam citam, radot zaudējumus Savienības finanšu interesēm, – jebkura darbība vai bezdarbība, kura saistīta ar:

c)

attiecībā uz ieņēmumiem, kas nav d) apakšpunktā minētie ieņēmumi, ko gūst no PVN pašu resursiem, – jebkura darbība vai bezdarbība, kura saistīta ar:

d)

attiecībā uz ieņēmumiem, ko gūst no PVN pašu resursiem, – jebkura darbība vai bezdarbība, kas veikta krāpnieciskās pārrobežu shēmās saistībā ar:

a)

Šajā direktīvā “pasīva korupcija” ir civildienesta ierēdņa darbība, ar kuru viņš tieši vai pastarpināti pieprasa vai saņem jebkāda veida labumu sev vai kādai trešai personai vai akceptē šāda labuma apsolījumu, lai veiktu darbību vai atturētos no saviem pienākumiem atbilstīgas darbības vai lai veiktu savas funkcijas tādā veidā, kas kaitē vai, ļoti iespējams, varētu kaitēt Savienības finanšu interesēm.

b)

Šajā direktīvā “aktīva korupcija” ir jebkuras tādas personas darbība, kas tieši vai pastarpināti apsola, piedāvā vai dod jebkāda veida labumu civildienesta ierēdnim – viņam pašam vai kādai trešai personai –, lai viņš veiktu darbību vai atturētos no saviem pienākumiem atbilstīgas darbības vai lai veiktu savas funkcijas tādā veidā, kas kaitē vai, ļoti iespējams, varētu kaitēt Savienības finanšu interesēm.

a)

Savienības vai valsts ierēdnis, tostarp jebkurš valsts ierēdnis no citas dalībvalsts un jebkurš valsts ierēdnis no trešās valsts:

Tomēr tādas tiesvedības gadījumā, kurā iesaistīts kādas dalībvalsts ierēdnis vai kādas trešās valsts ierēdnis un kuru uzsākusi cita dalībvalsts, pēdējai no minētajām valstīm nav pienākuma piemērot “valsts ierēdņa” definīciju, izņemot tiktāl, ciktāl minētā definīcija ir saderīga ar tās tiesību aktiem.

Termins “valsts ierēdnis” ietver jebkuru personu, kas ieņem amatu izpildvaras, valsts pārvaldes vai tiesu iestādē valsts, reģionālā vai vietējā līmenī. Jebkuru personu, kas ieņem amatu likumdošanas iestādē valsts, reģionālā vai vietējā līmenī, pielīdzina “valsts ierēdnim”;

b)

jebkura cita persona, kam uzdots pildīt civildienesta funkcijas, kuras saistītas ar Savienības finanšu interešu pārvaldību vai lēmumiem par tām dalībvalstīs vai trešās valstīs.

a)

pilnvarām pārstāvēt juridisko personu;

b)

pilnvarām pieņemt lēmumus juridiskās personas vārdā; vai

c)

pilnvarām īstenot kontroli juridiskās personas iekšienē.

a)

atņemt tiesības saņemt valsts pabalstus vai atbalstu;

b)

uz laiku vai pavisam izslēgt no publiskās izsoles procedūrām;

c)

uz laiku vai pavisam aizliegt veikt komercdarbību;

d)

pakļaut tiesas uzraudzībai;

e)

likvidēt ar tiesas lēmumu;

f)

uz laiku vai pavisam slēgt uzņēmumus, kas izmantoti noziedzīga nodarījuma izdarīšanā.

a)

noziedzīgs nodarījums ir pilnīgi vai daļēji izdarīts tās teritorijā; vai

b)

noziedzīga nodarījuma izdarītājs ir tās valstspiederīgais.

a)

noziedzīga nodarījuma izdarītājs ir pastāvīgais iedzīvotājs tās teritorijā;

b)

noziedzīgais nodarījums ir izdarīts tādas juridiskas personas labā, kas veic uzņēmējdarbību tās teritorijā; vai

c)

noziedzīga nodarījuma izdarītājs ir viens no tās ierēdņiem, kas veic savus dienesta pienākumu.

a)

sodu, kas paredz brīvības atņemšanu vairāk nekā uz vienu gadu; vai alternatīvi

b)

brīvības atņemšanas sodu tāda noziedzīga nodarījuma gadījumā, kam piemērojamais maksimālais sods paredz brīvības atņemšanu vismaz uz četriem gadiem,

1)

Savienības līmenī – līdzekļi, kas nepamatoti izmaksāti 3. panta 2. punkta a), b) vai c) apakšpunktā vai 4. vai 5. pantā minēto noziedzīgo nodarījumu izdarīšanas kontekstā;

2)

valsts līmenī – jebkāda PVN summa, kas nav samaksāta 3. panta 2. punkta d) apakšpunktā vai 4. vai 5. pantā minēto noziedzīgo nodarījumu izdarīšanas kontekstā.

a)

to kriminālprocesu skaits, kas uzsākti, kuros apsūdzība ir noraidīta, kas beigušies ar attaisnojošu spriedumu, kas noslēgušies ar notiesāšanu un kas turpinās;

b)

kriminālprocesu rezultātā atgūtās summas un aplēstais kaitējums.

a)

2. panta 2. punktā norādītais slieksnis ir adekvāts;

b)

noteikumi saistībā ar noilguma laikposmiem, kā tie minēti 12. pantā, ir pietiekami efektīvi;

c)

šī direktīva efektīvi pievēršas tādas krāpšanas gadījumiem, kas saistīta ar publisko iepirkumu.

28.7.2017   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 198/42